Nē. Pašlaik pamattiesības uz mākslīgā intelekta kontroli, patiesības nodrošināšanu un darba apstākļu aizsardzību globalizācijas apstākļos Pamattiesību hartā vispār nav atrodamas. Tas skaidrojams ar to, ka, izstrādājot hartu pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, šīs tēmas vēl neradīja lielas sabiedrības bažas. Lai gan hartā ir minēta vides aizsardzība un datu aizsardzība (1. un 2. pants), tā neaizsargā personas no enerģētikas vai tehnoloģiju uzņēmumu nodarītā kaitējuma.

Pamattiesībām vien ir maza ietekme; tās pat nav piemērotas, lai justos labi. Tās darbojas tikai tad, ja tās ieviešat. Ja cilvēki to darītu, vēršoties tiesā par veselīgu vidi vai pret manipulācijām, nekontrolētu mākslīgo intelektu, meliem politikā un cilvēktiesību pārkāpumiem pasaules tirdzniecībā, tad rastos Eiropa, kurā mēs varētu justies komfortablāk nekā šodien.

Abas ir svarīgas. Iedomājieties, ja nebūtu tiesību uz vārda brīvību! Kurš tad teiktu, ka šādas tiesības ir bezjēdzīgas, kamēr cilvēki joprojām tiek diskriminēti? Ir svarīgi pieprasīt visas esošās pamattiesības un tajā pašā laikā formulēt jaunas pamattiesības jauniem izaicinājumiem.

Runājot par to, ka tiesības ir utopiskas, jānošķir divi līmeņi. No vienas puses, tiesību pieņemšana, no otras – to īstenošana.

Pamattiesības var kļūt par likumu, veidojot konvenciju, uz kuru aicina lielākā daļa dalībvalstu. Šajā konvencijā dalībvalstīm tiesības ir jāapstiprina vienbalsīgi. Lai gan tas ir apgrūtinājums, tas nav nepārvarams.

Tomēr pilnīga pamattiesību īstenošana joprojām ir utopiska. Teikums “cilvēka cieņa ir neaizskarama”, lai gan tas ietverts Vācijas konstitūcijas pirmajā pantā, nemaina reālo situāciju – cilvēka cieņa faktiski tiek regulāri aizskarta. Tomēr sods kalpo kā vadlīnijas valdības un individuālām darbībām un dažos gadījumos ir īstenojams tiesā.

Eiropas Savienība paredz kārtību, kādā var tikt grozīta Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Lisabonas līguma 48. pants). To var sasaukt ar vienkāršu ES dalībvalstu vairākumu, t.i., vismaz 14 valstīm. Pašlaik paredzēts, ka šāds balsojums notiks 2022. gada 22. jūnijā. Šī ir mūsu iespēja!

Mūsu mērķis cita starpā ir savākt pēc iespējas vairāk parakstu, lai pamattiesību jautājumu iekļautu konvencijas darba kārtībā. Šim nolūkam nav noteikts parakstu skaits. Jo vairāk, jo labāk. Sākumpunkts varētu būt Eiropas pilsoņu iniciatīva (skatīt nākamo jautājumu). Tam nepieciešams vismaz miljons parakstu no vismaz septiņām ES dalībvalstīm.

More information

Ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu var ierosināt tikai Eiropas sekundāro tiesību aktu, t.i., vienkāršu likumu grozījumus (ES tās sauc par “regulām” un “direktīvām”). Tomēr mēs vēlamies mainīt primāros tiesību aktus – Eiropas Savienības pamatdokumentus, proti, Pamattiesību hartu. To nav iespējams īstenot, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Protams, viss tiks apspriests pamattiesību konvencijā.

Lai tiesības būtu piemērojamas dažādos apstākļos, to formulējumam jābūt abstraktam un plašāk pielietojamam. Tas garantēs to pielietojamību, jo īpaši tad, kad radīsies problēmas, par kurām mēs šodien nevaram iedomāties.

Konkrētu terminu precīzu nozīmi atkarībā no situācijas var noteikt Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lai gan jēdziens “veselīgs” 1. pamattiesībās ir balstīts uz šī vārda nozīmi, pārkāpuma smagums būtu jānosaka tiesai.

Problēmas, kuras mēs risinām ar sešām pamattiesībām, neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Eiropas Savienība joprojām spēj uzlabot cilvēku dzīvi ne tikai tās dalībvalstīs, bet visā pasaulē, izmantojot gudru un tālredzīgu politiku. Tāpēc mēs vēlamies, lai visa Eiropas Savienība apņemas ievērot vides aizsardzību, pašnoteikšanos, patiesību, cilvēktiesības un tiesiskumu. Mērķis bez šaubām ir ambiciozs, bet tas ir tā vērts.

Cilvēki bieži sanāk kopā, lai veidotu kopienu kopīgu vērtību dēļ. Tiecoties pēc šādām vērtībām, tiek radīti mērķi, kuri ir vērienīgāki par individuālām interesēm. Kolektīvi piekrītot ievērot cilvēka cieņu, tiekties pēc vienlīdzības un aizsargāt vidi, veidojas kopienas sajūta.

Ja pamattiesības varētu īstenot pilsoņu iniciētu pārmaiņu rezultātā, tas atjaunotu Eiropas ideju un, iespējams, pat radītu jaunu Eiropas identitāti, proti, vērtību Eiropu.

Teorētiski Eiropas Savienības pamattiesības aizsargā ikvienu ES pilsoni. Tomēr, tā kā tiesas prāvas tiek iesniegtas valstu tiesās, ES pamattiesību īstenošana faktiski ir atkarīga no valstu tiesu sistēmu pilnvērtīgas sadarbības.

Ja valsts tiesa atsakās sadarboties ar Eiropas Savienības Tiesu, pilsoņiem nav piekļuves ES pamattiesībām. Pat dalībvalstīs ar labi funkcionējošu tiesu sistēmu pilsoņiem nav iespējas vienpersoniski vērsties EST. Lai garantētu piekļuvi ES tiesību aktiem visās dalībvalstīs, indivīdiem ir jābūt iespējai vērsties EST gadījumā, ja ir noticis pamattiesību pārkāpums.

Nē, kad tas ietekmē mūsu nodrošinājumu ar pārtiku, tas kļūst par juridisku jautājumu. Pietiekama iztika ir visu pārējo tiesību pamatā. Valstij ir politiska rīcības brīvība, kādā veidā tā aizsargā vidi, taču  ne brīvība par to, vai tas tiek darīts pietiekami (kā tas ir klimata aizsardzības gadījumā).

Aizliegums “manipulēt” ar cilvēkiem jāsaprot visa 2. panta kontekstā, t.i., digitālās pašnoteikšanās tiesības. Ir aizliegts izmantot personas datus, lai mudinātu cilvēkus uz noteiktu rīcību, kas viņiem nav pietiekami atklāti un godīgi izskaidrota. Iedomājieties, piemēram, ka Facebook pēc tā, kā jūs meklējat informāciju, atpazīst, ka esat skumjš un tāpēc piedāvā iegādāties saldumus, vai arī uzņēmums izmanto personas profilus, lai identificētu cilvēkus, kuri ir īpaši atsaucīgi radikāli labējo partiju idejām, lai rādītu viņiem vēlēšanu reklāmas. Tās būtu manipulācijas, kas aizliegtas saskaņā ar 2. pantu. Tas, kas nav aizliegts, ir “normāla” reklāma, kas nav balstīta uz personas datiem un kuru ikviens var atpazīt kā reklāmu.

Cilvēkus arvien vairāk novērtē un vērtē pēc algoritmiem. Prasībai pēc “godīgiem” algoritmiem saskaņā ar 2. pantu ir divas dimensijas:

No vienas puses, tas prasa, lai algoritmi būtu pēc iespējas precīzāki. Lai gan tas šķiet vienkārši, tam ir liela nozīme. Kļūdainiem algoritmu vērtējumiem var būt dramatiskas sekas, piemēram, ja tos piemēro policija un prokuratūra.

Savukārt “godīgam” algoritmam ir jānovērš diskriminācija. Algoritmi var vairot aizspriedumus. Ja iekārtai tiek sniegti dati, kas datu vācēju neprecīzu metožu vai aizspriedumu dēļ ir tendenciozi, tā automātiski attīstīs tendenci uz diskrimināciju. Lai to novērstu, ir jāizstrādā “godīgs” algoritms.

Jā, tas ir iespējams. Juridiski uzskatu izklāstus var nošķirt no faktu paziņojumiem. Viedokļi nevar būt patiesi vai nepatiesi, bet faktus var pierādīt. Apgalvojums, ka klimata pārmaiņu nav, ir objektīvi nepatiess. Pieņēmums, ka nav nepieciešams politiski reaģēt uz klimata pārmaiņām, ir tikai viedoklis un nav pietiekama pamata tā apstrīdēšanai. Tiesām ir liela pieredze, nošķirot viedokļu paušanu no faktu apgalvojumiem un pārbaudot to precizitāti, piemēram, apmelošanas procesos, strīdos par reitingiem internetā vai kritiskos preses ziņojumos. 4. pants liek valsts amatpersonām neteikt neko nepatiesu. Līdz šim viņiem ļauts to darīt, piemēram, noliegt klimata pārmaiņas vai apgalvot, ka atsevišķi “spēki” vēlas mainīt Eiropas iedzīvotāju sastāvu.

Pants attiecas uz “sistemātisku” melošanu. Sistemātisks likuma pārkāpums ir plānota rīcība. Īpaša nozīme šeit ir apzinātai, atkārtotai nepatiesības izplatīšanai.

Pamattiesības pašas par sevi nenodrošina to īstenošanas procedūru. Tāpēc konkrēta 4. panta īstenošana ir likumdevēja ziņā. Tas varētu nozīmēt, piemēram, ka ne ar katru nepatiesību var vērsties tiesā, bet tikai ar tās atkārtotu izteikšanu, neņemot vērā brīdinājumus. Arī piemērojamās sankcijas atstāj vietu interpretācijām: sākot no pienākuma turpmāk atturēties no nepatiesības paušanas līdz aizliegumam ieņemt politiskos amatus.

Pašlaik Eiropas Savienības līmenī tiek apspriests likums par korporatīvās uzticamības pārbaudes pienākumiem piegādes ķēdēs. Taču pat tad, ja tas stāsies spēkā, tas nemainīs faktu, ka cilvēkiem pasaules dienvidos, kurus tieši skar cilvēktiesību pārkāpumi, gandrīz nav pieejama tiesvedība Eiropā. Tāpēc ir jādod tiesības tiem, kuri vairs nevēlas būt, pārsvarā pašiem nezinot, par nelikumīgas peļņas gūšanas, pārkāpjot cilvēktiesības, atbalstītājiem un patērētājiem Eiropā. Tikai šādā veidā ir iespējams, ka pat tad, ja tiks pieņemts piegādes ķēdes likums, pastāvēs juridiskas iespējas īstenot vispārējās cilvēktiesības.

Līdz šim neviens vienpersoniski nav varējis vērsties Eiropas Tiesā. Ikvienam, kurš apgalvo, ka valsts iestādes ir pārkāpušas Eiropas tiesību aktus, jācer, ka valsts tiesa vērsīsies Eiropas Tiesā ar jautājumu, vai tas tā patiešām ir. 6. pants radītu iespēju, ka arī ikviena persona var vērsties Eiropas Tiesā.

Ņemsim par piemēru 1. pantu (vide). Ja tiktu ieviests likums, kas ļautu ogļu spēkstacijām turpināt darboties nenoteiktu laiku, tas būtu klajš 1. panta pārkāpums. Šādā gadījumā katra ieinteresētā persona varētu atsaukties uz 1. pantu, apstrīdot jauno likumu.

Eiropas Tiesai noteikti būtu vairāk darba, bet tā nebūtu pārslogota: tikai “sistemātiskus” pamattiesību pārkāpumus varētu iesniegt tieši Eiropas Tiesā, piemēram, likumu, kas pārkāpj pamattiesības vai valdības praksi, kas nodara pāri daudziem cilvēkiem. Pat ja tas izraisītu daudzas tiesas prāvas, ET varētu vienkārši būt labāk sagatavota: tiesas izdevumi veido tikai 0,3 procentus no ES 2021. gada budžeta.